Gandrīz katrā trokšņa mērījumu pārskatā kaut kur ir rinda: “mērījumu nenoteiktība ±3 dB” vai līdzīgi. Lielākā daļa lasītāju to izlaiž. Tā ir kļūda, jo tieši šī rinda dažkārt izšķir, vai secinājums ir “atbilst” vai “neatbilst”.
Kas tā ir
Nenoteiktība nav kļūda un nav aparatūras defekts. Tā ir godīga norāde uz to, cik precīza ir metode kopumā. Vides trokšņa mērījumos tā parasti ir aptuveni ±3 decibeli, un to veido vairāki avoti kopā:
- mēraparatūras un kalibrācijas precizitāte;
- mikrofona novietojums un tā atkārtojamība;
- meteoroloģisko apstākļu svārstības mērīšanas laikā;
- fona trokšņa mainīgums;
- mērījuma ilgums un izvēlētais laika logs.
Godīgs pārskats nenoteiktību norāda vienmēr. Tās neesamība būtu daudz sliktāka zīme nekā tās klātbūtne.
Ko tā nozīmē praksē
Piemērs
Izmērīti 53 dB(A), robežlielums 55 dB(A), nenoteiktība ±3 dB.
Patiesā vērtība ar lielu varbūtību atrodas intervālā 50–56 dB(A).
Daļa šī intervāla ir zem robežlieluma, daļa — virs tā.
Tas nenozīmē, ka mērījums ir bezvērtīgs. Tas nozīmē, ka, atrodoties tuvu robežlielumam, viennozīmīgu secinājumu no viena skaitļa izdarīt nevar.
Kāpēc pārskatos raksta, ka tā nav ņemta vērā
Pārskatos bieži atrodama piebilde, ka novērtējums sniegts, neņemot vērā mērījumu nenoteiktības. Tas nav triks — tas ir standarta formulējums, un tam ir iemesls.
Jautājums, kā nenoteiktību ņemt vērā atbilstības novērtējumā, ir politikas, nevis mērīšanas jautājums. Iespējamas vairākas pieejas:
| Pieeja | Ko tā nozīmē |
|---|---|
| Neņem vērā | Salīdzina izmērīto vērtību tieši ar robežlielumu |
| Par labu operatoram | Pārkāpums tikai tad, ja robežu pārsniedz arī atņemot nenoteiktību |
| Par labu videi | Pārkāpums jau tad, ja robežu pārsniedz pieskaitot nenoteiktību |
Laboratorija šo izvēli neizdara — to nosaka normatīvais regulējums vai iestāde. Tāpēc laboratorija norāda nenoteiktību un atstāj secinājumu tam, kurš piemēro normu.
Kad par to ir vērts jautāt
Ne vienmēr. Ja izmērīti 47 dB pie robežlieluma 55, nenoteiktība neko nemaina — pat ar +3 dB rezultāts paliek krietni zem robežas. Uzstāt šādā situācijā nozīmē vājināt savu pozīciju.
Jautājums ir pamatots tad, kad rezultāts ir nenoteiktības attālumā no robežlieluma — teiksim, 52–58 dB pie robežas 55. Tad ir vērts jautāt kompetentajai iestādei:
Vai secinājumu par robežlielumu ievērošanu ir korekti izdarīt, neņemot vērā mērījumu nenoteiktību, un kādu pieeju šajā ziņā paredz piemērotais standarts un normatīvais regulējums?
Otrs, biežāk aizmirstais aspekts
Nenoteiktība attiecas arī uz starpību starp diviem mērījumiem. Ja iekārtas devums aprēķināts kā starpība starp mērījumu ar avotu ieslēgtu un izslēgtu, un šī starpība ir 1–2 dB, tad nenoteiktība ir lielāka par pašu starpību.
No tā izriet divpusējs secinājums, kas jāatzīst godīgi: neliela starpība nepierāda, ka avots dod lielu ieguldījumu — bet tāpat tā nepierāda, ka tas dod mazu. Tā vienkārši atrodas metodes izšķirtspējas robežās, un secinājumi abos virzienos ir jāformulē piesardzīgi.
Šajā lietā: Livonia Print
Šajā lietā Livonia Print pasūtītajos pārskatos norādīta mērījumu nenoteiktība un vienlaikus piebilde, ka novērtējums sniegts, to neņemot vērā.
Tas ir standarta formulējums. Iedzīvotāji lūdza kompetento iestādi izvērtēt, kādu pieeju šajā ziņā paredz piemērotais regulējums.
Par ko ir šī vietne
Šo rakstu publicē Jūrkalnes un Irlavas apkaimes iedzīvotāju kopiena. Mēs dokumentējam rūpniecisko troksni, ko rada SIA Livonia Print āra Nestro filtrs Jūrkalnes ielā 15/25, Rīgā. Iekārta darbojas 24 stundas diennaktī kopš 2021. gada, un tās dūkoņa skar aptuveni 12 ielas. Iedzīvotāju lūgums uzņēmumam ir viens: uzstādīt skaņas izolācijas korpusu ap filtru un gaisa vadu skaņas izolāciju.
