Šis ir svarīgākais un visbiežāk pārprastais jautājums visā trokšņa lietu tematikā. Uzņēmums pasūta mērījumu. Akreditēta laboratorija to veic. Pārskatā rakstīts, ka robežlielumi netiek pārsniegti. Un no tā tiek izdarīts secinājums: problēmas nav, sūdzības ir nepamatotas.
Šis secinājums ir kļūdains — ne tāpēc, ka mērījums būtu nepareizs, bet tāpēc, ka mērījums atbild uz citu jautājumu, nekā uzdod iedzīvotāji.
Divi dažādi jautājumi
Mērījums atbild: vai konkrētā punktā, konkrētā augstumā, konkrētā laikā izmērītais ekvivalentais skaņas līmenis pārsniedz normatīvā aktā noteikto skaitli?
Iedzīvotājs jautā: vai es varu naktī gulēt savā dzīvoklī pie atvērta loga?
Uz pirmo jautājumu atbilde var būt “nē, nepārsniedz”. Uz otro tajā pašā brīdī atbilde var būt “nē, nevaru”. Šeit nav pretrunas.
Kāpēc tā notiek — seši iemesli
1. Robežlielums nav sliekšņa vērtība, no kuras sākas traucējums
Robežlielumi ir administratīvs kompromiss starp vides aizsardzību un saimniecisko darbību. Tie nav medicīniska robeža, aiz kuras troksnis vairs neietekmē cilvēku. Pasaules Veselības organizācijas rekomendācijas nakts troksnim ir zemākas par daudzu valstu normatīvajiem robežlielumiem. Atbilstība normai nozīmē legalitāti, nevis komfortu.
2. Ekvivalentais līmenis izlīdzina to, kas traucē
Mērījumos parasti izmanto LAeq — vidējo enerģētisko līmeni noteiktā periodā. Nepārtraukta monotona dūkoņa un tāds pats vidējais līmenis, ko rada dažas garām braucošas automašīnas, mērījumā izskatās vienādi. Cilvēkam tie nav vienādi ne tuvu: pie neregulāra trokšņa cilvēks pierod un aizmieg starplaikos, pie monotona — ne.
3. A-izsvarojums samazina tieši zemās frekvences
Standarta A-izsvarojums imitē cilvēka auss jutību pie klusiem līmeņiem un tāpēc būtiski “nogriež” zemās frekvences — orientējoši par 30 decibeliem pie 50 Hz. Ja avota troksnis ir tieši zemas frekvences dūkoņa, A-izsvarotais rezultāts to sistemātiski novērtē par zemu attiecībā pret to, kā cilvēks to uztver telpā.
4. Mērpunkts nav tur, kur cilvēks dzīvo
Vides trokšņa mērījumu parasti veic uz zemes, 1,5 metru augstumā, uz teritorijas robežas. Ja starp avotu un mērpunktu ir žogs un koki, tie zemāko punktu ekranē. Augšējos dzīvokļu stāvos šāda ekranēšana nedarbojas — tur skaņa nonāk tieši. Mērījums pie žoga par šiem dzīvokļiem neko nepasaka.
5. Mērījums ir momentuzņēmums
Trīs dienas noteiktos laikapstākļos nav gads. Zemas frekvences skaņas izplatība ļoti stipri atkarīga no vēja virziena un gaisa temperatūras slāņojuma. Tieši tāpēc iedzīvotāji bieži saka, ka “dažās dienās nav dzirdams vispār, bet citās nevar izturēt” — un tieši tāpēc atsevišķu dienu mērījums var trāpīt labvēlīgajos apstākļos.
6. Fons dienā nozīmē vienu, naktī — pavisam citu
Dienā rūpnieciskais troksnis saplūst ar satiksmes fonu, un mērījumos tā devums var nebūt nosakāms vispār. Naktī, kad fons norimst, tas pats nemainīgais troksnis kļūst par dominējošo skaņu apkārtnē. Mērījums ar nemainīgu skaitli abos periodos šo pārmaiņu neatspoguļo.
Kā tas izskatās tipiskā gadījumā
Lai būtu skaidrāk, aplūkosim izdomātu, bet tipisku piemēru. Pieņemsim, ka rūpnieciska iekārta darbojas nepārtraukti blakus dzīvojamai mājai un mērījumi veikti visos trijos diennakts periodos — katrā divreiz, ar iekārtu ieslēgtu un izslēgtu.
| Periods | Iekārta darbojas | Iekārta izslēgta | Starpība | Robežlielums |
|---|---|---|---|---|
| Diena | 55 dB(A) | 55 dB(A) | 0 | 65 dB(A) |
| Vakars | 52 dB(A) | 50 dB(A) | +2 | 60 dB(A) |
| Nakts | 47 dB(A) | 45 dB(A) | +2 | 55 dB(A) |
Formāli secinājums ir viennozīmīgs: robežlielumi netiek pārsniegti nevienā periodā, turklāt ar ievērojamu rezervi. Uz papīra lieta ir slēgta.
Bet paskatieties uz tabulu vēlreiz:
- Dienā iekārtas devums vispār nav nosakāms — tas pazūd satiksmes fonā. Tas nenozīmē, ka iekārta nestrādā; tas nozīmē, ka dienā to nevar atšķirt.
- Naktī tā pati nemainīgā iekārta pievieno nosakāmu starpību. Fons ir nokritis par 10 decibeliem, iekārta — ne. Tā kļūst par dominējošo skaņu apkārtnē.
- Kopējais līmenis naktī ir viszemākais no visiem trim — 47 dB(A) —, un tieši šis periods cilvēkiem traucē visvairāk. Zemākais skaitlis tabulā atbilst sliktākajai situācijai dzīvē.
Ko šāds mērījums faktiski pierāda
Ne to, ka trokšņa nav. Bet to, ka iekārta troksni rada un ka tās devums kļūst nosakāms tieši nakts periodā — tas ir, tieši tad, kad tas cilvēkiem traucē visvairāk.
Ja vakarā vai naktī mērījums ar izslēgtu iekārtu nav veikts vispār, tad par attiecīgo periodu nav iespējams pateikt neko.
Ko no tā secināt
Mērījumu rezultāts ir juridiski nozīmīgs: ja robežlielumi netiek pārsniegti, iestādei ir grūtāk piemērot piespiedu līdzekļus. To mēs saprotam un pieņemam.
Bet no tā neizriet, ka problēmas nav vai ka nekas nav jādara. No tā izriet tikai tas, ka risinājums, visticamāk, nenāks kā iestādes rīkojums — tas jāpieņem uzņēmumam pašam. Tieši tāpēc lūgums uzstādīt skaņas izolāciju ir adresēts uzņēmumam, nevis tikai iestādēm.
Šajā lietā: Livonia Print
Tieši šī situācija ir izveidojusies ap Livonia Print ražotni. Mērījumi parādīja, ka robežlielumi netiek pārsniegti — un vienlaikus apstiprināja, ka iekārta troksni rada, jo nakts periodā starpība starp ieslēgtu un izslēgtu filtru ir nosakāma.
Iedzīvotājiem nekas nemainījās: dūkoņa turpinās tieši tāpat kā iepriekš.
Par ko ir šī vietne
Šo rakstu publicē Jūrkalnes un Irlavas apkaimes iedzīvotāju kopiena. Mēs dokumentējam rūpniecisko troksni, ko rada SIA Livonia Print āra Nestro filtrs Jūrkalnes ielā 15/25, Rīgā. Iekārta darbojas 24 stundas diennaktī kopš 2021. gada, un tās dūkoņa skar aptuveni 12 ielas. Iedzīvotāju lūgums uzņēmumam ir viens: uzstādīt skaņas izolācijas korpusu ap filtru un gaisa vadu skaņas izolāciju. Uzņēmuma SIA Livonia Print valdes loceklis ir Trond Erik Isaksen, un tieši viņam ir adresētas apkaimes iedzīvotāju vēstules par troksni.
