Šis ir tehniskākais raksts šajā vietnē, un vienlaikus tas ir svarīgākais, ja jūs mēģināt saprast, kāpēc mērījumu skaitļi un cilvēku pieredze tik bieži nesakrīt.
Kas ir A-izsvarojums
Skaņas līmeņa mērītājs pats par sevi uztver visas frekvences vienādi. Cilvēka auss — ne. Pie klusiem līmeņiem auss ir vismazāk jutīga pret ļoti zemām un ļoti augstām frekvencēm un visjutīgākā ap 1–4 kHz.
Lai mērījumu tuvinātu cilvēka uztverei, mērītājam pievieno izsvarojuma filtru. Visbiežāk izmanto A-izsvarojumu, un rezultātu apzīmē kā dB(A).
Cik daudz A-izsvarojums nogriež
| Frekvence | A-izsvarojuma korekcija |
|---|---|
| 20 Hz | aptuveni −50 dB |
| 31,5 Hz | aptuveni −39 dB |
| 50 Hz | aptuveni −30 dB |
| 125 Hz | aptuveni −16 dB |
| 315 Hz | aptuveni −6,6 dB |
| 1000 Hz | 0 dB |
Skaitļi ir orientējoši, bet kārtas lielums ir tieši šāds. Tas nozīmē: 50 Hz signāls, kas fiziski ir tikpat spēcīgs kā 1000 Hz signāls, A-izsvarotajā mērījumā parādīsies par aptuveni 30 decibeliem klusāks.
Kāpēc tas rada problēmu tieši dūkoņas gadījumā
A-izsvarojums ir izstrādāts un kalibrēts skaņas uztveres modelēšanai pie klusiem līmeņiem un platjoslas skaņām. Tas labi darbojas satiksmes troksnim vai vispārīgam pilsētas fonam.
Tas darbojas sliktāk divos gadījumos, un rūpnieciskā dūkoņa ietilpst abos:
- Kad skaņa ir šaurjoslas un tonāla. Nepārtraukts tonis tiek uztverts kā daudz traucējošāks nekā tāda paša līmeņa platjoslas troksnis.
- Kad skaņa satur būtisku zemo frekvenču enerģiju. Zemās frekvences rada ne tikai dzirdes sajūtu, bet arī vibrācijas un spiediena sajūtu, ko A-izsvarojums nemodelē vispār.
Kāpēc tas maina secinājumus
Trokšņa pārskatos bieži sastopams secinājums šādā formā: “zemo frekvenču diapazonā trokšņa līmenis ir ievērojami zemāks, un tā dominēšana nav konstatējama”.
Ja šāds secinājums izdarīts, balstoties uz A-izsvarotiem 1/3 oktāvas joslu datiem, tas var būt pašapliecinošs. Apskatīsim vienkāršu piemēru ar apaļiem skaitļiem.
| Josla | A-izsvaroti | A-korekcija | Aptuveni lineāri |
|---|---|---|---|
| 50 Hz | 47 dB(A) | −30 | ~77 dB |
| 315 Hz | 71 dB(A) | −6,6 | ~78 dB |
A-izsvarotajos datos 50 Hz josla izskatās par 24 decibeliem klusāka nekā 315 Hz josla — un no tā izriet secinājums, ka zemās frekvences nedominē. Pārrēķinot uz lineāriem lielumiem, starpība praktiski izzūd: fiziski abās joslās ir aptuveni vienāda enerģija.
Svarīga atruna
Šis piemērs ir orientējošs ilustratīvs aprēķins, nevis akustiska ekspertīze. Šādus jautājumus ir vērts uzdot kompetentai iestādei kā jautājumus, nevis kā apgalvojumus — un nekad nav vērts apšaubīt laboratorijas akreditāciju vai kompetenci. Iebildums attiecas uz metodiku, ne uz mērījuma pareizību.
Nozīme ir praktiska: ja secinājums par zemo frekvenču neesamību ir metodoloģiski apšaubāms, tad apšaubāms ir arī no tā izrietošais secinājums, ka tonālas dūkoņas problēmas nav.
Kāda ir pareizā metode zemo frekvenču vērtēšanai
Starptautiskajā praksē zemo frekvenču trokšņa novērtēšanai parasti izmanto:
- Z-izsvarojumu (lineāro) — bez frekvenču korekcijas;
- C-izsvarojumu — daudz vājāku zemo frekvenču nogriešanu nekā A;
- dB(C) − dB(A) starpību — plaši izmantots indikators: ja starpība pārsniedz aptuveni 15–20 dB, tas norāda uz būtisku zemo frekvenču saturu;
- 1/3 oktāvas joslu analīzi ar salīdzinājumu pret zemo frekvenču līknēm.
Trīs jautājumi, ko ir vērts uzdot
Ja jūsu situācijā runa ir par dūkoņu un pārskats secina, ka zemās frekvences nedominē, kompetentajai iestādei ir vērts uzdot trīs jautājumus:
- vai secinājumu par zemo frekvenču dominēšanu vai tās neesamību metodoloģiski ir korekti izdarīt no A-izsvarotiem datiem;
- vai zemo frekvenču novērtēšanai nebūtu jāizmanto Z vai C izsvarotie līmeņi;
- vai laboratorijai varētu pieprasīt Z-izsvarotos 1/3 oktāvas datus par to pašu mērījumu.
Trešais jautājums ir praktiski svarīgākais: mūsdienu mēraparatūra parasti reģistrē visus izsvarojumus vienlaikus, tāpēc tas neprasa jaunus mērījumus uz vietas — tikai tos pašus datus citā formā.
Šajā lietā: Livonia Print
Šis jautājums ir iesniegts arī šajā lietā. Livonia Print pasūtītajā spektra pārskatā secināts, ka zemās frekvences nedominē — un šis secinājums izdarīts, balstoties uz A-izsvarotiem datiem.
Iedzīvotāji lūdza kompetento iestādi izvērtēt, vai tas ir metodoloģiski korekti, un apsvērt Z-izsvaroto datu pieprasīšanu no laboratorijas.
Par ko ir šī vietne
Šo rakstu publicē Jūrkalnes un Irlavas apkaimes iedzīvotāju kopiena. Mēs dokumentējam rūpniecisko troksni, ko rada SIA Livonia Print āra Nestro filtrs Jūrkalnes ielā 15/25, Rīgā. Iekārta darbojas 24 stundas diennaktī kopš 2021. gada, un tās dūkoņa skar aptuveni 12 ielas. Iedzīvotāju lūgums uzņēmumam ir viens: uzstādīt skaņas izolācijas korpusu ap filtru un gaisa vadu skaņas izolāciju.
