Noisy LivoniaPrint.to
Sākums / Raksti / Paliekošais troksnis: kā nosaka, cik daudz troksni rada tieši viena iekārta
Mērījumi

Paliekošais troksnis: kā nosaka, cik daudz troksni rada tieši viena iekārta

Mērījums ar avotu ieslēgtu un izslēgtu ir vienīgais veids, kā atdalīt iekārtas troksni no fona. Kā to dara un kas šo salīdzinājumu var sabojāt.

Publicēts 2026-07-16·2 min lasīšanai
Paliekošais troksnis: kā nosaka, cik daudz troksni rada tieši viena iekārta

Tas ir svarīgākais jēdziens visā trokšņa mērījumu tēmā, un vienlaikus tas, ko pārskatos visbiežāk izlaiž. Ja jūs izlasāt tikai vienu rakstu par mērījumiem, lasiet šo.

Problēma, ko tas risina

Mērītājs, novietots pie dzīvojamās mājas, uztver visu: satiksmi, vēju kokos, kaimiņu uzņēmumus, lidmašīnas, cilvēkus un arī to iekārtu, par kuru ir sūdzība.

Ja rezultāts ir 47 dB(A), no šī skaitļa nav iespējams pateikt, cik no tā rada konkrētā iekārta. Varbūt gandrīz viss. Varbūt gandrīz nekas.

Risinājums

Paliekošā trokšņa mērījums

Mēra divas reizes: vienreiz ar iekārtu ieslēgtu, otrreiz ar to izslēgtu, pēc iespējas tuvākos apstākļos. Otro rezultātu sauc par paliekošo troksni — tas ir viss pārējais fons bez pētāmā avota.

Starpība starp abiem parāda, cik daudz pievieno tieši šī iekārta.

Kā lasīt starpību

Decibeli ir logaritmiska skala, tāpēc starpības nozīme nav intuitīva.

StarpībaKo tas nozīmē
10 dB un vairākAvots pilnībā dominē; fons praktiski nav nozīmīgs
6–9 dBAvots ir galvenais trokšņa cēlonis
3 dBAvots un fons dod aptuveni vienādu ieguldījumu
1–2 dBAvots ir nosakāms, bet fons dominē
Mazāk par 1 dBAvota devums nav ticami nosakāms

Svarīgi: pat neliela starpība naktī ir nozīmīga. Ja fons ir zems un monotons, 1–2 decibelu pastāvīga pievienošana var būt tieši tā skaņa, kas neļauj aizmigt — jo tā ir vienīgā, kas nekad neapstājas.

Kas salīdzinājumu sabojā

Lai abi mērījumi būtu salīdzināmi, tiem jābūt iegūtiem pēc vienādiem principiem. Praksē to sabojā četras lietas:

Ko pārbaudīt pārskatā

Atveriet pārskatu un pārbaudiet četras lietas:

  1. Vai paliekošā trokšņa mērījums vispār ir veikts?
  2. Vai tas ir veikts katrā diennakts periodā — dienā, vakarā un naktī?
  3. Vai abām sērijām norādīti vienādi laikapstākļi?
  4. Vai abām sērijām piemērota vienāda datu apstrāde, vai kādai no tām ir atsevišķas piezīmes par izņemtām epizodēm?

Ja atbilde uz otro jautājumu ir “nē”, tas ir pamatots jautājums kompetentajai iestādei — nevis apgalvojums, ka mērījums ir nepareizs, bet jautājums, vai no šiem datiem vispār var izdarīt secinājumu par trūkstošo periodu.

Kāpēc uzņēmumam tas arī ir izdevīgi

Paliekošā trokšņa mērījums nav tikai iedzīvotāju interesēs. Ja izrādās, ka iekārtas devums ir minimāls, tas ir spēcīgākais arguments, kāds uzņēmumam var būt — daudz spēcīgāks par vienkāršu “robežlielumi netiek pārsniegti”.

Tāpēc, ja uzņēmums pasūta mērījumus, paliekošā trokšņa mērījuma iekļaušana uzdevumā ir abu pušu interesēs. Tā ir viena no retajām lietām šādās lietās, kur intereses sakrīt.

Šajā lietā: Livonia Print

Šajā lietā paliekošā trokšņa mērījums tika veikts dienā un naktī, bet ne vakara periodā. Tāpēc Livonia Print iekārtas devumu vakarā no šiem datiem noteikt nav iespējams — un vakars ir viens no diviem periodiem, par kuriem iedzīvotāji sūdzas.

Par ko ir šī vietne

Šo rakstu publicē Jūrkalnes un Irlavas apkaimes iedzīvotāju kopiena. Mēs dokumentējam rūpniecisko troksni, ko rada SIA Livonia Print āra Nestro filtrs Jūrkalnes ielā 15/25, Rīgā. Iekārta darbojas 24 stundas diennaktī kopš 2021. gada, un tās dūkoņa skar aptuveni 12 ielas. Iedzīvotāju lūgums uzņēmumam ir viens: uzstādīt skaņas izolācijas korpusu ap filtru un gaisa vadu skaņas izolāciju.

Par Livonia Print troksni sīkāk · Sākumlapa

Saistītie raksti

#11Kā veic akreditētus vides trokšņa mērījumus un ko no pārskata var izlasīt

Kā veic akreditētus vides trokšņa mērījumus un ko no pārskata var izlasīt

Ko nozīmē akreditēts mērījums, kā tiek izvēlēti mērpunkti un periodi, kas ir paliekošais troksnis, mērījumu nenoteiktība un tonalitātes labojums.

#12Kāpēc atbilstība trokšņa robežlielumiem nenozīmē, ka trokšņa nav

Kāpēc atbilstība trokšņa robežlielumiem nenozīmē, ka trokšņa nav

Mērījums var pilnīgi pareizi parādīt, ka robežlielumi netiek pārsniegti, un vienlaikus neatspoguļot to, ar ko cilvēki dzīvo katru nakti. Kāpēc tā notiek un ko tas nozīmē praksē.

#13A-izsvarojums un zemās frekvences: kāpēc dūkoņa mērījumos gandrīz pazūd

A-izsvarojums un zemās frekvences: kāpēc dūkoņa mērījumos gandrīz pazūd

Kāpēc standarta A-izsvarojums samazina zemās frekvences par 30 un vairāk decibeliem, un kāpēc secinājumu par zemo frekvenču dominēšanu nevajadzētu izdarīt no A-izsvarotiem datiem.

IepriekšējaisA-izsvarojums un zemās frekvences: kāpēc dūkoņa mērījumos gandrīz pazūdNākamaisTonalitāte: kāpēc noturīgs tonis traucē vairāk nekā tikpat skaļa šņākoņa