Latvijas Republikas Satversmes 115. pants nosaka, ka valsts aizsargā ikviena tiesības dzīvot labvēlīgā vidē, sniedzot ziņas par vides stāvokli un rūpējoties par tās saglabāšanu un uzlabošanu.
Šis ir viens no retajiem Satversmes pantiem, kas tieši attiecas uz vidi, un trokšņa lietās uz to bieži atsaucas. Tomēr — ne vienmēr pareizi.
Ko šis pants patiesībā dod
Pants ir formulēts kā valsts pienākums, nevis kā tieša prasība pret privātpersonu vai uzņēmumu. No tā izriet trīs lietas:
| Elements | Ko tas nozīmē praksē |
|---|---|
| Sniegt ziņas par vides stāvokli | Iestādēm ir pienākums informēt sabiedrību; jums ir tiesības prasīt informāciju |
| Rūpēties par saglabāšanu | Valstij jāizveido un jāpiemēro aizsardzības mehānismi |
| Rūpēties par uzlabošanu | Pasīva nerīkošanās ilgstošā situācijā var būt problēma pati par sevi |
Ko tas nedod
Šis pants nedod tiesības prasīt klusumu, nenosaka konkrētu trokšņa līmeni un nav patstāvīgs pamats prasībai pret uzņēmumu. Iesniegums, kas balstās tikai uz to, gandrīz noteikti saņems atbildi, kurā tiks norādīti konkrētie normatīvie akti, kas piemērojami jūsu situācijā.
Kā to izmantot pareizi
115. pants strādā nevis kā galvenais arguments, bet kā interpretācijas rāmis. Tas ir noderīgs divās konkrētās situācijās.
Pirmā: kad prasāt informāciju. Pienākums sniegt ziņas par vides stāvokli ir tiešs. Ja iestāde vilcinās izsniegt pārbaudes aktu, atzinumu vai mērījumu pārskatu, atsauce uz šo pantu kopā ar Informācijas atklātības likumu ir vietā.
Otrā: kad process ilgst pārāk ilgi. Ja lieta iestādēs ir gadiem un nekas nenotiek, arguments par valsts pienākumu rūpēties par vides uzlabošanu kļūst relevants — ne kā pārmetums konkrētam ierēdnim, bet kā norāde uz situācijas ilgumu.
Vides aizsardzības likums
Praksē daudz noderīgāks ir Vides aizsardzības likums, kas 115. panta principus pārvērš konkrētās tiesībās. Tas cita starpā paredz:
- sabiedrības tiesības saņemt vides informāciju;
- tiesības piedalīties ar vidi saistītu lēmumu pieņemšanā;
- principu, ka piesārņotājs sedz ar piesārņojumu saistītās izmaksas;
- tiesības vērsties iestādē un tiesā vides aizsardzības jautājumos.
Iesniegumā daudz spēcīgāk izskatās atsauce uz konkrētu Vides aizsardzības likuma normu nekā uz Satversmes pantu vispār.
Praktisks formulējums
Salīdziniet divus variantus:
| Vājāk | Spēcīgāk |
|---|---|
| “Mums ir Satversmes 115. pantā garantētās tiesības uz labvēlīgu vidi, kuras tiek pārkāptas.” | “Lūdzam sniegt informāciju par vides stāvokli konkrētajā teritorijā, tostarp izsniegt pārbaudes aktu un mērījumu pārskatus, pamatojoties uz Satversmes 115. pantu, Vides aizsardzības likumu un Informācijas atklātības likumu.” |
Pirmais ir apgalvojums, uz ko iestāde atbildēs, ka pārkāpums nav konstatēts. Otrais ir lūgums, uz ko iestādei ir jāatbild pēc būtības.
Kāpēc to tomēr ir vērts pieminēt
Viens iemesls paliek. Iesniegums, kas parāda, ka iesniedzējs pārzina ne tikai savu problēmu, bet arī tās tiesisko ietvaru, tiek lasīts citādi. Tas nemaina normas, bet maina toni — un trokšņa lietās, kas ilgst gadiem, tonis reizēm izšķir, cik nopietni lieta tiek uztverta.
Šajā lietā: Livonia Print
Šajā lietā atsauce uz šo pantu izmantota tieši tā, kā iesaka raksts — lūdzot informāciju. Iedzīvotāji lūguši iestādēm izsniegt pārbaudes aktus, atzinumus un mērījumu pārskatus par Livonia Print ražotni.
Daļa dokumentu tādā ceļā tika saņemta.
Par ko ir šī vietne
Šo rakstu publicē Jūrkalnes un Irlavas apkaimes iedzīvotāju kopiena. Mēs dokumentējam rūpniecisko troksni, ko rada SIA Livonia Print āra Nestro filtrs Jūrkalnes ielā 15/25, Rīgā. Iekārta darbojas 24 stundas diennaktī kopš 2021. gada, un tās dūkoņa skar aptuveni 12 ielas. Iedzīvotāju lūgums uzņēmumam ir viens: uzstādīt skaņas izolācijas korpusu ap filtru un gaisa vadu skaņas izolāciju.
