Ja troksni rada konstrukcija — tvertne, platforma, ēkas piebūve vai iekārtas novietne —, tad blakus vides jautājumam pastāv pavisam cits jautājums: vai šī būve ir uzbūvēta tiesiski. Tās ir divas atsevišķas lietas ar dažādām iestādēm un dažādiem kritērijiem.
Kas ir patvaļīga būvniecība
Vienkāršoti: būvniecība bez nepieciešamās būvatļaujas vai citas normatīvajos aktos paredzētās atļaujas, vai arī būvniecība, kas būtiski atšķiras no akceptētās būvniecības ieceres.
Būvniecības likums izšķir arī patvaļīgu ekspluatāciju — kad būve tiek lietota, nebūdama normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā nodota ekspluatācijā. Tas ir atsevišķs pārkāpuma veids, un praksē to bieži aizmirst.
Kas to konstatē
Pašvaldības būvvalde. Būvniecības likuma 12. pants nosaka, ka būvvalde veic būvdarbu administratīvo prasību ievērošanas kontroli un pārbauda patvaļīgas būvniecības vai patvaļīgas ekspluatācijas esamību.
Par katru pārbaudi būvinspektors sagatavo atzinumu, kurā norāda pārbaudes pamatojumu un konstatētos pārkāpumus, dod norādījumus to novēršanai un norāda izpildes termiņus. Tā paredz Ministru kabineta noteikumi Nr. 500 “Vispārīgie būvnoteikumi”.
Svarīgi saprast par procesu
Atzinums nav galīgais lēmums. Tas ir pārbaudes rezultāts. Pēc tam būvvalde parasti dod adresātam iespēju sniegt informāciju un tikai tad pieņem lēmumu. Process var ilgt mēnešus.
Divi iespējamie iznākumi
Ja patvaļīga būvniecība tiek konstatēta, Būvniecības likuma 18. panta piektā daļa paredz divus ceļus:
| Ceļš | Ko tas nozīmē |
|---|---|
| Iepriekšējā stāvokļa atjaunošana | Būve tiek nojaukta, teritorija atjaunota |
| Atbilstoša būvniecība | Būve tiek legalizēta, iesniedzot būvniecības ieceri un saņemot nepieciešamās atļaujas |
Praksē otrais ceļš ir daudz biežāks, īpaši ja būve ir funkcionāli nepieciešama un tehniski atbilst prasībām.
Kāpēc kaimiņiem legalizācija var būt izdevīgāka
Tas ir pretintuitīvi, bet praktiski svarīgi.
Nojaukšana atrisina būvniecības jautājumu, bet neatrisina trokšņa jautājumu — iekārtu var pārvietot vai uzbūvēt no jauna citur, un viss sākas no sākuma.
Legalizācija nozīmē, ka būve iziet pilnu būvniecības ieceres procesu. Un tieši šajā procesā:
- tiek vērtēta ietekme uz apkārtējo apbūvi;
- var tikt izvirzīti nosacījumi, tostarp par trokšņa samazināšanu;
- atsevišķos gadījumos ir paredzēta publiskā apspriešana, kurā kaimiņi var iesniegt viedokli.
Tas ir vienīgais posms, kurā trokšņa risinājums var kļūt par būvniecības nosacījumu, nevis par uzņēmuma brīvprātīgu soli.
Ko kaimiņš var un ko nevar
Nevar: izvirzīt prasības par būvniecības tiesiskumu. Tā ir būvvaldes ekskluzīva kompetence, un iedzīvotājs tajā nav puse.
Var: iesniegt iesniegumu, kas rosina pārbaudi; lūgt informēt par pieņemto lēmumu; jautāt, vai legalizācijas gadījumā tiks vērtēta ietekme uz dzīvojamo apbūvi; un piedalīties publiskajā apspriešanā, ja tāda tiek rīkota.
Kā par to rakstīt
Piesardzīgi. Kamēr lēmums nav pieņemts, korekti ir rakstīt nosacījuma formā — “ja tiks konstatēts”, “atzinumā norādīts”, “lieta ir izskatīšanā”. Apgalvojums, ka kāds ir pārkāpis likumu, pirms iestāde to ir konstatējusi, ir gan neprecīzs, gan juridiski riskants.
Šajā lietā: Livonia Print
Šajā lietā pašvaldības būvvalde 2026. gada augustā veica apsekošanu Livonia Print teritorijā Jūrkalnes ielā 15/25 un sagatavoja atzinumu par būves pārbaudi attiecībā uz skaidu uzkrāšanas tvertni.
Uzsveram: galīgais lēmums šī raksta publicēšanas brīdī nav pieņemts, un iedzīvotāji šajā jautājumā neizvirza nekādas prasības.
Par ko ir šī vietne
Šo rakstu publicē Jūrkalnes un Irlavas apkaimes iedzīvotāju kopiena. Mēs dokumentējam rūpniecisko troksni, ko rada SIA Livonia Print āra Nestro filtrs Jūrkalnes ielā 15/25, Rīgā. Iekārta darbojas 24 stundas diennaktī kopš 2021. gada, un tās dūkoņa skar aptuveni 12 ielas. Iedzīvotāju lūgums uzņēmumam ir viens: uzstādīt skaņas izolācijas korpusu ap filtru un gaisa vadu skaņas izolāciju.
