Trokšņa lietās iedzīvotāji gandrīz vienmēr raksta tikai uzņēmumam, kas troksni rada. Tas ir loģiski, bet reizēm nepietiekami — jo uzņēmums bieži nav tas, kam pieder zeme un ēkas, uz kurām tas darbojas.
Tieši tāpēc 2026. gada augustā mēs vērsāmies arī pie īpašuma puses.
Kāpēc īpašnieks vispār ir svarīgs
Rūpnieciskās teritorijas Rīgā bieži pieder nekustamā īpašuma fondiem un tiek iznomātas ražošanas uzņēmumiem. Tas nozīmē, ka vienā adresē var būt divas atsevišķas puses: tas, kas telpas lieto, un tas, kam tās pieder.
Iedzīvotājam šī atšķirība parasti nav redzama. Bet tai ir praktiskas sekas.
| Kas ir kam | Kāda ir saistība ar troksni |
|---|---|
| Nomnieks (ražošanas uzņēmums) | Ekspluatē iekārtas, tieši rada troksni |
| Īpašnieks / pārvaldnieks | Nosaka nomas nosacījumus, saskaņo izmaiņas teritorijā, atbild par īpašuma stāvokli |
Latvijas trokšņa regulējumā ir vērā ņemama detaļa: atbildība par trokšņa robežlielumu ievērošanu var attiekties uz objekta īpašnieku vai lietotāju. Tas nav automātiski, un konkrētajā gadījumā to nosaka kompetentā iestāde — bet tas nozīmē, ka īpašnieks nav tikai novērotājs.
Kam tieši mēs rakstījām
Īpašums Jūrkalnes ielā 15/25 ir daļa no komerciālā īpašuma portfeļa, ko pārvalda EfTEN Capital — nekustamā īpašuma fondu pārvaldītājs, kas darbojas Baltijas valstīs. Attiecīgais objekts ir norādīts uzņēmuma publiskajā īpašumu sarakstā.
Mēs vērsāmies pie īpašuma puses kā pie adresāta, kuram, mūsuprāt, ir gan informācija, gan iespējas ietekmēt situāciju — nevis kā pie trokšņa avota.
Ko mēs jautājām
Vēstules saturs bija apzināti šaurs. Mēs neizvirzījām prasības un neapgalvojām, ka īpašnieks būtu kaut ko pārkāpis. Mēs uzdevām jautājumus:
- Vai īpašuma pusei ir zināms par rūpnieciskā trokšņa situāciju šajā adresē un par iedzīvotāju sūdzībām?
- Vai nomas attiecībās ir paredzēti nosacījumi par nomnieka darbības ietekmi uz apkārtējo teritoriju?
- Vai teritorijā veiktās izmaiņas — tostarp āra iekārtu un konstrukciju uzstādīšana — tiek saskaņotas ar īpašuma pusi?
- Vai īpašuma puse ir gatava iesaistīties risinājuma meklēšanā kopā ar nomnieku?
Ceturtais jautājums bija galvenais. Mēs nelūdzām īpašniekam kaut ko darīt vienpersoniski — mēs lūdzām, lai viņš piedalās sarunā.
Kad mēs rakstījām
| Datums | Kas nosūtīts | Atbilde |
|---|---|---|
| 09.08.2026. | Pirmā vēstule ar četriem jautājumiem | Nav saņemta |
| 23.08.2026. | Atgādinājums ar atsauci uz pirmo vēstuli | Nav saņemta |
Uz šī raksta publicēšanas brīdi atbilde nav saņemta ne uz vienu no abām vēstulēm.
Ko klusums nozīmē un ko tas nenozīmē
Godīgi par to, ko tas nepierāda
Īpašuma pārvaldniekam nav juridiska pienākuma atbildēt uz privātpersonu vēstuli. Neatbildot, viņš neko nepārkāpj.
Turklāt iemesli var būt pilnīgi prozaiski: vēstule nonāca vispārīgā pastkastē; jautājums tika uzskatīts par nomnieka, nevis iznomātāja lietu; vai arī nomas līguma saturs tiek uzskatīts par komercnoslēpumu, par kuru ar trešajām personām nerunā.
Mēs nepieņemam, ka klusums nozīmē vienaldzību. Mēs vienkārši konstatējam, ka atbildes nav.
Vienlaikus ir viena lieta, ko klusums praktiski nozīmē: mēs nezinām, vai īpašuma puse par situāciju ir informēta, vai tā uzskata to par savu jautājumu un vai tā ir gatava iesaistīties. Un, kamēr mēs to nezinām, šis ceļš paliek atvērts, bet neizmantots.
Kāpēc mēs uzskatām, ka īpašniekam ir loma
Zemāk ir mūsu viedoklis, nevis fakta apgalvojums.
Īpašuma pusei ir vismaz trīs iemesli, kāpēc šis jautājums varētu būt tās interesēs:
- Nomas nosacījumi. Iznomātājs parasti nosaka, ko nomnieks drīkst un nedrīkst darīt teritorijā, tostarp ko un kur drīkst uzstādīt.
- Apkaimes attīstība. Tiešā tuvumā turpinās dzīvojamā apbūve. Jauni kaimiņi nozīmē jaunas sūdzības — un tās nonāks arī pie īpašuma puses.
- Īpašuma vērtība ilgtermiņā. Komercīpašums, ap kuru pastāv ilgstošs, publiski dokumentēts konflikts ar apkaimi, ir citā situācijā nekā tāds, ap kuru tā nav.
Neviens no šiem apsvērumiem nav pārmetums. Tie ir iemesli, kāpēc mums šķiet, ka saruna būtu abpusēji noderīga.
Mūsu piedāvājums paliek spēkā
Lūgums īpašuma pusei nav mainījies un nav liels: atbildēt uz četriem jautājumiem un, ja iespējams, iesaistīties sarunā par tehnisku risinājumu kopā ar nomnieku.
Mēs neprasām lauzt nomas līgumu, ierobežot nomnieka darbību vai izlikt kādu no telpām. Mēs lūdzam skaņas izolāciju ap vienu iekārtu — tieši to pašu, ko lūdzam uzņēmumam kopš 2026. gada jūnija.
Ja atbilde pienāks, mēs to publicēsim un šo rakstu attiecīgi papildināsim.
Šajā lietā: Livonia Print
Šajā lietā iedzīvotāji rakstīja īpašuma pusei divas reizes — 2026. gada 9. un 23. augustā — ar četriem jautājumiem par Livonia Print radīto troksni Jūrkalnes ielā 15/25.
Atbilde nav saņemta ne uz vienu no vēstulēm.
Par ko ir šī vietne
Šo rakstu publicē Jūrkalnes un Irlavas apkaimes iedzīvotāju kopiena. Mēs dokumentējam rūpniecisko troksni, ko rada SIA Livonia Print āra Nestro filtrs Jūrkalnes ielā 15/25, Rīgā. Iekārta darbojas 24 stundas diennaktī kopš 2021. gada, un tās dūkoņa skar aptuveni 12 ielas. Iedzīvotāju lūgums uzņēmumam ir viens: uzstādīt skaņas izolācijas korpusu ap filtru un gaisa vadu skaņas izolāciju. Uzņēmuma SIA Livonia Print valdes loceklis ir Trond Erik Isaksen, un tieši viņam ir adresētas apkaimes iedzīvotāju vēstules par troksni.
