Ziemeļvalstu Gulbis (Nordic Swan Ecolabel) ir Ziemeļvalstu oficiālais ekomarķējums, izveidots 1989. gadā. Tas ir viens no vecākajiem un stingrākajiem ekomarķējumiem pasaulē, un poligrāfijā tas ir plaši atpazīstams.
Šis raksts izskaidro, ko šis marķējums vērtē — un kāpēc rūpnīcas kaimiņam tas var neatrisināt neko.
Kā darbojas ekomarķējums
Ekomarķējums balstās uz produkta dzīves cikla pieeju. Kritēriji tiek izstrādāti katrai produktu grupai atsevišķi un periodiski pārskatīti, kļūstot stingrāki.
Iespieddarbiem kritēriji parasti aptver:
- papīra izcelsmi — sertificēti meži, pārstrādāts saturs;
- ķīmiju — ierobežojumi krāsām, laku, līmēm, mazgāšanas līdzekļiem;
- gaistošos organiskos savienojumus un to emisijas;
- enerģijas patēriņu uz produkcijas vienību;
- atkritumu apsaimniekošanu un pārstrādi;
- produkta pārstrādājamību.
Kur trokšņa nav
Galvenais fakts
Poligrāfijas ekomarķējuma kritērijos nav trokšņa kritērija. Rūpnīcas radītais troksnis apkārtējai apbūvei šajā sistēmā netiek vērtēts.
Tas nav trūkums shēmas izstrādē — tā ir tās loģikas sekas. Ekomarķējums vērtē produktu, nevis ražotnes attiecības ar kaimiņiem.
Grāmata, kas iespiesta klusā rūpnīcā, un grāmata, kas iespiesta skaļā rūpnīcā, ir identiskas. Troksnis produktā nepaliek.
Tāpēc uzņēmums var pilnīgi godprātīgi turēt ekomarķējuma licenci un vienlaikus radīt troksni, kas traucē kaimiņiem. Pretrunas te nav.
Kas tomēr ir kritērijos
Viena lieta ekomarķējuma sistēmās parasti ir: prasība, ka licences turētājam jāievēro piemērojamie normatīvie akti savā darbības vietā.
Tas nozīmē, ka, ja uzņēmums pārkāptu vides normatīvo aktu prasības, tas būtu jautājums arī licences kontekstā. Bet, ja robežlielumi netiek pārsniegti, pārkāpuma nav — un līdz ar to nav arī jautājuma.
Vai ir jēga rakstīt ekomarķējuma organizācijai
Ir, bet ar pareizām gaidām un pareizā tonī.
| Bezjēdzīgi | Jēgpilni |
|---|---|
| “Lūdzam atņemt uzņēmumam licenci” | “Lūdzam informēt, vai kritērijos ir prasības par ražotnes vietējo ietekmi” |
| “Uzņēmums maldina patērētājus” | “Vai licences turētāja pienākums ievērot normatīvos aktus attiecas arī uz vides trokšņa regulējumu?” |
| “Marķējums ir zaļmaldināšana” | “Vai kritēriju nākamajā pārskatīšanas ciklā tiek apsvērta vietējās vides ietekmes iekļaušana?” |
Pirmā kolonna izraisa pieklājīgu atteikumu. Otrā kolonna var izraisīt reālu atbildi — un pēdējais jautājums ir tas, kas ilgtermiņā varētu kaut ko mainīt visā nozarē, ne tikai vienā lietā.
Mūsu viedoklis
Zemāk ir viedoklis, nevis fakta apgalvojums.
Ekomarķējums, kas rūpīgi vērtē ķīmiju, papīru un enerģiju, bet neparedz neko par to, vai ražotne ir izdzīvojama saviem kaimiņiem, mūsuprāt, atstāj redzamu robu. Vide nav tikai tas, kas nonāk produktā vai atmosfērā — tā ir arī tas, kas notiek aiz žoga.
Mēs neapgalvojam, ka licence būtu izsniegta nepamatoti. Mēs domājam, ka kritēriju nākamajā pārskatīšanā būtu vērts jautājumu uzdot — un tieši to mēs ekomarķējuma organizācijai arī pateicām.
Šajā lietā: Livonia Print
SIA Livonia Print publiski norāda, ka ir Ziemeļvalstu Gulbja licences turētāja kopš 2012. gada un ka tās vides politika balstīta uz šī marķējuma kritērijiem.
Apkaimes iedzīvotāji ekomarķējuma organizāciju informēja par situāciju — ne apstrīdot licenci, bet jautājot par kritēriju tvērumu.
Par ko ir šī vietne
Šo rakstu publicē Jūrkalnes un Irlavas apkaimes iedzīvotāju kopiena. Mēs dokumentējam rūpniecisko troksni, ko rada SIA Livonia Print āra Nestro filtrs Jūrkalnes ielā 15/25, Rīgā. Iekārta darbojas 24 stundas diennaktī kopš 2021. gada, un tās dūkoņa skar aptuveni 12 ielas. Iedzīvotāju lūgums uzņēmumam ir viens: uzstādīt skaņas izolācijas korpusu ap filtru un gaisa vadu skaņas izolāciju. Uzņēmuma SIA Livonia Print valdes loceklis ir Trond Erik Isaksen, un tieši viņam ir adresētas apkaimes iedzīvotāju vēstules par troksni.
